Grupa L Analīze — Vai Anglija un Horvātija Dalīsies Pirmo Vietu?

Kad pirms diviem gadiem Horvātija zaudēja Pasaules kausa pusfinālu Argentīnai ar 0:3, daudzi domāja, ka tas ir šīs zelta paaudzes gals. Luka Modričs bija 37 gadus vecs, Ivan Perišičs tikko atveseļojās no ceļgala traumas, un jaunā paaudze vēl nebija pierādījusi sevi. Tagad, 2026. gadā, Modričs joprojām ir komandas kapteinis, un Horvātija atkal ir starp galvenajiem pretendentiem izslēgšanas posmam.

Grupa L ir tā, ko es saucu par “pieredzes grupu”. Šeit satiekas divas komandas ar milzīgu turnīra pieredzi — Anglija ar savu mūžīgo cerību uz “coming home” un Horvātija ar diviem pēdējiem fināla/pusfināla sasniegumiem — pret divām komandām, kas meklē savu vietu pasaules futbola kartē. Gana ir Āfrikas futbola lielvalsts ar bagātīgu vēsturi, bet pēdējos gados ne tik iespaidīgiem rezultātiem. Panama ir Centrālamerikas komanda, kas pirmo reizi kvalificējās 2018. gadā un tagad atgriežas ar lielākām ambīcijām.

Anglijas mūžīgā dilema — vai šī paaudze ir atšķirīga?

Katru reizi, kad tuvojas liels turnīrs, Anglijas mediji sāk runāt par to, ka “šī ir labākā Anglijas izlase kopš 1966. gada”. Es to esmu dzirdējis par Bekamu paaudzi, par Rūnija paaudzi, par Keina un Sterlinga paaudzi. Tagad tas pats tiek teikts par Bellinghama un Fōdena paaudzi. Statistiski viņiem ir taisnība — šī Anglijas izlase ir sasniedzusi divus Euro finālos pēc kārtas un Pasaules kausa pusfinālu 2018. gadā. Taču kaut kā vienmēr pietrūkst pēdējā soļa.

Anglijas galvenais spēks ir vidējā lauka dziļums. Džuds Bellinghams no Real Madrid ir kļuvis par vienu no labākajiem vidējā lauka spēlētājiem pasaulē. Fils Fōdens no Manchester City ir tehniski izcils ar unikālu spēju radīt iespējas no nekā. Deklan Raiss no Arsenal nodrošina stabilitāti aizsardzībā. Kopā ar Hariju Keinu, kurš, neskatoties uz vecumu, joprojām ir viens no labākajiem uzbrucējiem Eiropā, Anglijai ir sastāvs, kas var konkurēt ar jebkuru.

Taču Anglijas problēma nav individuālais talants — tā ir kolektīvā psiholoģija. Šī komanda, šķiet, nespēj uzvarēt izšķirošās spēlēs. Euro 2020 fināls pret Itāliju — zaudējums pendelēs. Euro 2024 fināls pret Spāniju — zaudējums 1:2, neskatoties uz vadību. Šī pieredze vai nu noslīpēs komandu, vai arī radīs šaubas izšķirošos brīžos. Grupa L ir iespēja Anglijai pierādīt, ka viņi var kontrolēt spēles, ko vajadzētu kontrolēt.

Horvātijas fenomens — kā maza valsts sasniedz lielas virsotnes

Horvātijas futbola stāsts ir viens no neticamākajiem mūsdienu sportā. Valsts ar 3.8 miljoniem iedzīvotāju ir sasniegusi Pasaules kausa finālu 2018. gadā un trešo vietu 2022. gadā. Salīdzinājumam — Latvijā ir 1.8 miljoni iedzīvotāju, un mēs nekad neesam kvalificējušies Pasaules kausa finālturnīram. Horvātijas panākumu atslēga ir ieguldījumi jaunatnes futbolā un mentalitāte, kas pieprasa maksimālu atdevi no katra spēlētāja.

Lukas Modriča klātbūtne šajā turnīrā ir īpaša. Viņš būs 40 gadus vecs turnīra laikā — viens no vecākajiem spēlētājiem Pasaules kausa vēsturē, kas joprojām spēlē galvenajā sastāvā. Viņa spēja kontrolēt spēles ritmu un pieņemt pareizos lēmumus izšķirošos brīžos ir nenovērtējama. Taču jautājums ir — cik ilgi viņš var turpināt šajā līmenī?

Horvātijas jaunā paaudze ar Joško Gvardijolu, Lovro Mājeru un Mateo Kovačiču priekšgalā ir gatava pārņemt stafeti. Gvardijols ir kļuvis par vienu no labākajiem centrālajiem aizsargiem pasaulē, spēlējot Manchester City. Mājer no RB Leipzig ir radošs vidējā lauka spēlētājs ar izcilu spēju veidot uzbrukumus. Šī kombinācija starp pieredzi un jaunību ir Horvātijas galvenā priekšrocība.

Ganas un Panamas izaicinājums

Gana ir komanda ar slavenu vēsturi, bet pēdējos gados ne tik iespaidīgiem rezultātiem. 2010. gadā viņi bija minūtes attālumā no Pasaules kausa pusfināla, bet neizmesta pendelē pret Urugvaju liedza viņiem šo iespēju. Kopš tā laika Gana ir cīnījusies, lai atgūtu savu vietu starp Āfrikas eliti. Viņu kvalifikācija šim turnīram bija grūta, un viņi ieradīsies kā komanda ar ko pierādīt.

Ganas galvenais spēks ir individuālais talants. Tomass Partejs no Arsenal ir viens no labākajiem aizsargājošajiem vidējā lauka spēlētājiem pasaulē. Bukarī Saka un Džordans Ajū nodrošina uzbrukuma draudus no flangiem. Taču Ganas problēma ir konsekvence — viņi var uzvarēt jebkuru dienā, bet var arī zaudēt, ja viss nesanāk.

Panama atgriežas Pasaules kausā pēc neveiksmīgās 2018. gada debijas, kur viņi zaudēja visas trīs spēles. Tomēr CONCACAF kvalifikācijā viņi pierādīja, ka ir uzlabojušies. Panamas stils ir aizsardzības vērsts ar akcentu uz kontruzbrukumiem. Viņi nav komanda, kas mēģinās kontrolēt spēli pret Angliju vai Horvātiju, bet viņi var būt neērti pretinieki, ja spēle kļūst haotiska.

Spēļu secība un tās stratēģiskā nozīme

Grupas L spēļu secība ir interesanta no stratēģiskā viedokļa. Pirmajā kārtā Anglija tiekas ar Ganu, bet Horvātija spēlē pret Panamu. Šīs ir spēles, ko favorītiem vajadzētu uzvarēt, un rezultāti noteiks psiholoģisko fonu pārējai grupai.

Ja Anglija un Horvātija abas uzvar pirmajā kārtā, otrās kārtas spēle starp viņām kļūst par izšķirošo cīņu par pirmo vietu. Šī spēle var noteikt, kura komanda saņems labvēlīgāku izslēgšanas ceļu. Pirmā vieta grupā parasti nozīmē tikšanos ar trešās vietas komandu Round of 32, bet otrā vieta — ar citas grupas uzvarētāju vai otro vietu.

Trešajā kārtā spēles notiek vienlaicīgi — Anglija pret Panamu un Horvātija pret Ganu. Ja grupas situācija joprojām nebūs izšķirta, šīs spēles var būt dramatiski intensīvas. Taču ja abas Eiropas komandas jau būs nodrošinājušas iziešanu, viņas varētu saudzēt spēlētājus, dodot Ganai un Panamai iespēju cīnīties par iespējamo trešo vietu.

Prognoze — divi scenāriji

Visticamākais scenārijs ir tāds, ka Anglija un Horvātija abas iziet no grupas, un jautājums ir tikai par to, kura iegūs pirmo vietu. Es dodu Anglijai nelielu priekšroku viņu dziļākā sastāva dēļ, bet Horvātija var pārsteigt, ja Modričs un kompānija atrod savu labāko formu. Mana prognoze: Anglija — 7 punkti, Horvātija — 5 punkti, Gana — 2 punkti, Panama — 1 punkts.

Alternatīvs scenārijs ir tāds, ka viena no Eiropas komandām klūp pret Ganu. Āfrikas komanda var izmantot savu fizisko pārākumu un ātrumu, lai sagādātu problēmas lēnākajiem Eiropas aizsargiem. Ja tas notiek, grupa var kļūt daudz konkurētspējīgāka. Šajā scenārijā pat Panama var cerēt uz punktu vai diviem, kas mainītu visu dinamiku.

Mana vērtējums ir šāds: Anglijas iziešana — 90% iespējamība, Horvātijas iziešana — 80% iespējamība, Ganas iziešana — 25% iespējamība, Panamas iziešana — 10% iespējamība. Šie skaitļi atspoguļo manu pārliecību, ka Eiropas komandas ir skaidri pārākas, bet futbolā nekas nav garantēts.

Āfrikas komandu potenciāls — mīts vai realitāte?

Pastāv uzskats, ka Āfrikas komandas nevar konsekventni konkurēt ar Eiropas eliti Pasaules kausā. Vēsturiski tas ir bijis taisnība — neviena Āfrikas valsts nekad nav sasniegusi Pasaules kausa pusfinālu. Taču 2022. gadā Maroka mainīja šo naratīvu, sasniedzot ceturtdaļfinālu un tikai ar 0:2 zaudējot Francijai. Viņi pa ceļam uzvarēja Spāniju un Portugāli — divas no tradicionāli spēcīgākajām Eiropas izlasēm.

Gana nav Maroka, bet viņiem ir pietiekami daudz talanta, lai pārsteigtu. Partejs ir pasaules līmeņa spēlētājs, un ja viņš atrod savu labāko formu, Gana var kontrolēt vidējo lauku pret jebkuru pretinieku. Problēma ir tā, ka Gana nav pierādījusi sevi pēdējos lielos turnīros — 2022. gadā viņi izstājās grupu posmā ar vienu punktu.

Es neuzskatu, ka Āfrikas komandas nevar pārsteigt — es uzskatu, ka viņām nepieciešams viss, lai sanāktu vienā spēlē. Gana var uzvarēt vai nu Angliju, vai Horvātiju, ja visi faktori sakrīt. Bet uzvarēt abas ir maz ticams, un tieši tāpēc viņu izredzes iziet no grupas ir tik zemas.

Koeficientu analīze un vērtības meklējumi

Anglijas iziešana no grupas tiek kotēta ap 1.08-1.12, kas atbilst aptuveni 85-90% iespējamībai. Es domāju, ka tas ir pareizi novērtēts — Anglijai vajadzētu iziet, bet risks pastāv. Šeit nav vērtības likumā.

Horvātijas iziešana tiek kotēta ap 1.25-1.35, kas atbilst 75-80% iespējamībai. Es domāju, ka arī tas ir precīzs vērtējums. Horvātija ir pierādījusi sevi lielos turnīros, bet viņu sastāvs noveco, un tas rada riskus.

Interesantāka vērtība varētu būt Ganas neizšķirtā pret Angliju vai Horvātiju. Ja koeficients ir ap 4.00-5.00, tas varētu būt pievilcīgi. Gana ir komanda ar kvalitāti, lai turētos pretī, un neizšķirts nav neticams rezultāts.

Panama pret Horvātiju Under 2.5 vārtiem varētu būt vēl viena interesanta opcija. Panama spēlēs aizsardzībā, un Horvātija nav komanda, kas obligāti gūst daudz vārtu. Ja koeficients ir ap 1.80-2.00, tā ir saprātīga likme.

Individuālie mači — padziļināta analīze

Anglija pret Ganu ir spēle, kas uz papīra šķiet viennozīmīga, bet futbola vēsturē ir daudz piemēru, kad Āfrikas komandas ir sagādājušas pārsteigumus. Anglijai šī spēle ir iespēja sākt turnīru ar pārliecinošu uzvaru un nostiprināt pārliecību pirms sarežģītākās spēles pret Horvātiju. Es sagaidu, ka Anglija kontrolēs bumbu aptuveni 65% no spēles laika un radīs vismaz 15-18 uzbrukuma momentus. Gana mēģinās izmantot ātrumu kontruzbrukumos un standarta situācijās. Mana prognoze: Anglija 2:0 vai 3:1.

Horvātija pret Panamu ir spēle, kur Horvātijai jāpierāda, ka viņi joprojām ir konkurētspējīgi. Panama spēlēs ar divām aizsardzības līnijām, atstājot minimālu telpu uzbrukumam. Horvātijas uzdevums būs atrast ceļu caur šo aizsardzības mūri. Modriča spēja atrast caurlaidēs un Gvardijola uzbrukumi no dziļuma var būt atslēga. Es sagaidu nelielu, bet pārliecinošu Horvātijas uzvaru — 1:0 vai 2:0.

Anglija pret Horvātiju ir grupas galvenā spēle. Šīm divām komandām ir bagātīga tikšanās vēsture — 2018. gadā Horvātija uzvarēja pusfinālā pēc pagarinājuma, 2021. gadā Anglija uzvarēja grupu posmā. Šī spēle var noteikt, kura komanda ieņems pirmo vietu, kas ir svarīgi izslēgšanas ceļa kontekstā. Es sagaidu intensīvu, taktisku cīņu ar rezultātu 1:1 vai 2:1 kādas komandas labā.

Trešās kārtas spēles — Anglija pret Panamu un Horvātija pret Ganu — var būt interesantas vai pilnīgi neinteresantas atkarībā no iepriekšējiem rezultātiem. Ja abas Eiropas komandas jau būs nodrošinājušas iziešanu, tās varētu saudzēt spēlētājus. Tas dotu iespēju Ganai vai Panamai gūt punktus, kas varētu būt pietiekami trešajai vietai.

Horvātijas paaudžu maiņa — process vai pabeigts?

Viens no galvenajiem jautājumiem ap Horvātiju ir paaudžu maiņa. Luka Modričs, neskatoties uz savu izcilību, nevar spēlēt mūžīgi. Viņam turnīra laikā būs 40 gadi, un fiziskās prasības Pasaules kausā ir milzīgas. Horvātijas trenerim Zlatko Daličam ir jāsabalansē pieredze ar jaunību, un tas nav viegls uzdevums.

Labā ziņa Horvātijai ir tā, ka jaunā paaudze ir gatava. Joško Gvardijols Manchester City ir kļuvis par vienu no labākajiem aizsargiem pasaulē tikai 22 gadu vecumā. Lovro Mājer RB Leipzig parāda izcilu formu vidējā laukā. Luka Sučičs no Salzburg tiek uzskatīts par nākamo lielo Horvātijas talantu. Šie spēlētāji var nodrošināt, ka Horvātijas futbols paliek konkurētspējīgs arī pēc Modriča aiziešanas.

Taču paaudžu maiņa nav lineārs process. Pieredzes zaudēšana izšķirošos brīžos var būt letāla. Modričs ir spēlētājs, kas zina, kā vadīt komandu cauri grūtiem momentiem. Bez viņa Horvātijai būtu cita identitāte — ne obligāti sliktāka, bet noteikti atšķirīga. Šis turnīrs var būt Modriča pēdējā deja Pasaules kausā, un tas piešķir papildu emocionālu dimensiju Horvātijas ceļojumam.

Anglijas mentalitātes tests

Anglijas problēma nav talanta trūkums — viņiem ir varbūt viena no labākajām izlasēm pasaulē pēc individuālās kvalitātes. Problēma ir psiholoģiskā barjera, kas viņus neļauj uzvarēt izšķirošās spēlēs. Divi fināli pēc kārtas, abi zaudēti — tas nav sakritība.

Grupa L var būt iespēja Anglijai atjaunot pārliecību. Ja viņi uzvar visas trīs spēles ar pārliecinošiem rezultātiem, tas var radīt momentumu, kas nes viņus tālāk turnīrā. Bet ja viņi klūp kaut kur — pat neizšķirts, kas teorētiski nav slikts rezultāts — mediju un fanu spiediens var kļūt nepanesams.

Anglijas treneris Gerrets Sautgeits ir pazīstams ar savu spēju vadīt komandu cauri grūtiem momentiem, bet arī viņš nav spējis pārvarēt pēdējo šķērsli. Šis turnīrs var noteikt viņa mantojumu — vai viņš būs treneris, kas gandrīz uzvarēja, vai treneris, kas beidzot to izdarīja.

Panamas un Ganas reālistiskie mērķi

Ne visām komandām turnīrā ir iespēja cīnīties par titulu. Panama un Gana ierodas šajā grupā ar atšķirīgām ekspektācijām nekā Anglija un Horvātija. Viņu mērķis ir nevis uzvarēt grupu, bet gan atstāt labu iespaidu un, ja iespējams, gūt pietiekami punktu, lai kvalificētos kā labākā trešās vietas komanda.

Panamai šis ir tikai otrais Pasaules kauss vēsturē. 2018. gadā viņi iebrauca Krievijā ar milzīgu entuziasmu, bet realitāte bija skarbāka — trīs zaudējumi ar kopējo vārtu attiecību 2:11. Tagad viņi ir nobriedušāki. Viņu sastāvā ir spēlētāji, kas regulāri spēlē MLS un Eiropas zemāko līgu klubos. Viņu mērķis var būt viens punkts un vieni gūtie vārti — kaut kas, ar ko atgriezties mājās ar paceltu galvu.

Ganas situācija ir atšķirīga. Viņi ir bijuši starp Āfrikas eliti gadu desmitiem, un viņu ekspektācijas ir augstākas. Viņi ir sasnieguši ceturtdaļfinālu 2010. gadā, un daļa no Ganas faniem joprojām gaida, ka komanda atgriezīsies šajā līmenī. Reālistiski viņu izredzes iziet no grupas ir aptuveni 20-25%, bet viena uzvara pret Eiropas komandu būtu nozīmīgs sasniegums.

Abām komandām ir svarīgi izvairīties no liela zaudējuma. 5:0 vai 6:0 zaudējums rada psiholoģiskas traumas, kas ietekmē ne tikai turnīra atlikušās spēles, bet arī nākotnes kvalifikācijas ciklus. Turpretī cīņas pilns 1:2 vai 0:1 zaudējums var būt pamats, uz kura būvēt.

Plašāku pārskatu par visām PK 2026 grupām un to dinamiku varat atrast grupu izlozes analīzē.