Francija PK 2026 — Vai Čempionu Paaudze Atkārtos Panākumus?

Francija Skaitļos

Divi Pasaules kausa tituli, trīs fināli pēdējo astoņu turnīru laikā, un sastāvs, kas pat rezervistu līmenī pārspēj vairumu konkurentu pamatsastāvus. Francija ierodas PK 2026 ar skaidru mērķi — trešais tituls, kas viņus pielīdzinātu Vācijai un Itālijai vēstures grāmatās. Bet vai šī paaudze, kas 2018. gadā triumfēja Krievijā, spēj atkārtot panākumu astoņus gadus vēlāk?

Skaitļi ir iespaidīgi. Kvalifikācijā Francija zaudēja tikai vienu spēli — pārsteiguma zaudējums Polijai viesos 1:2, kas nekādi neietekmēja viņu ceļu uz finālturnīru. 22 gūti vārti, 7 ielaisti, un pirmā vieta grupā bez īpašām grūtībām. Tirgus koeficients turnīra uzvarai svārstās ap 5.50-6.50, kas viņus ierindo trešajā vai ceturtajā vietā aiz Anglijas un Argentīnas, līdzvērtīgi ar Brazīliju. FIFA reitingā Francija ir otrajā vietā, kas atspoguļo viņu konsekventos rezultātus pēdējo gadu laikā.

Bet aiz šiem skaitļiem slēpjas jautājumi, uz kuriem nav vienkāršu atbilžu. Mbapē forma pēdējā gada laikā nav bijusi tik iespaidīga kā iepriekš. Grīzmanam ir 35 gadi, un viņa loma komandā mainās no bumbvedēja uz plānveidotāju. Aizsardzībā joprojām nav skaidrs, kas aizstās Varānu, ja nepieciešams. Francija ir favorīts, bet favorīts ar zvaigznītēm un jautājumu zīmēm.

Vēl viens svarīgs skaitlis — Francijas vidējais vecums. Pamatsastāvs ir ap 27-28 gadiem, kas ir ideālā vecuma zonā profesionālajā futbolā. Bet galvenie spēlētāji — Grīzmans (35), Kante (35 ja tiks iekļauts), Žiru (39) — ir ārpus šīs zonas. Jaunā paaudze ir talantīga, bet pieredzes trūkums lielos turnīros ir reāls faktors.

Francija — Mūžīgais Favorīts vai Novecojusi Sila?

Es atceros 2018. gada finālu kā vienu no pēdējiem brīžiem, kad futbols man sagādāja patiesi nesamākslotu prieku. Francija uzvarēja Horvātiju 4:2 pēc aizraujošas spēles, un 19 gadus vecais Mbapē kļuva par zvaigzni, kas solīja dominēt nākamās desmitgades. Tagad, astoņus gadus vēlāk, es skatos uz to pašu Mbapē ar citām acīm — ar analītiķa acīm, kas redz ne tikai talantu, bet arī kontekstu.

Francijas futbola federācija ir radījusi sistēmu, kas nepārtraukti ražo augstākā līmeņa spēlētājus. Klērfontēnas akadēmija ir leģendāra, un tās absolventi — Anrī, Zidāns, Mbapē — ir definējuši dažādas futbola ēras. Bet sistēma pati par sevi negarantē panākumus. Ir nepieciešama pareizā kombinācija — talants, pieredze, treniņš un laime. Un 2026. gadā šī kombinācija nav tik acīmredzama kā pirms astoņiem gadiem.

Galvenais jautājums ir paaudžu maiņa. 2018. gada čempioni — Pogba (traumēts, neietilpst sastāvā), Kante (vecums un traumas), Varāns (formas kritums), Žiru (39 gadi) — vairs nav tie paši. Viņu vietā nāk jauni spēlētāji, bet vai šie jaunie ir tikpat gatavi lielajiem brīžiem? Čuameni, Kamamvinga, Zērs — visi talantīgi, bet nevienam nav pieredzes Pasaules kausa finālā. Šī pieredzes trūkums izšķirošos brīžos var izrādīties kritisks.

Es saskatu interesantu paralēli ar Vāciju pēc 2014. gada. Viņi uzvarēja Brazīlijā, un pēc tam gaidīja, ka jaunie spēlētāji vienkārši turpinās tradīciju. Tā nenotika — 2018. un 2022. gadā Vācija izstājās grupu posmā, ciešot pazemojošus zaudējumus. Francija ir gudrāka — viņi ir investējuši jaunatnes attīstībā daudz agrāk un sistemātiskāk. Bet brīdinājuma zīmes ir līdzīgas, un tās nedrīkst ignorēt.

Kvalifikācija — Dominance vai Problēmas?

Francijas kvalifikācijas grupa bija viena no vājākajām Eiropā — Ukraina, Polija, Austrija, Islande un Azerbaidžāna. Tas bija grupa, kuru Francijai vajadzēja iziet bez problēmām, un lielā mērā viņi to izdarīja. Bet detaļas atklāj vairāk nekā kopējais rezultāts.

Pirmā problēma parādījās spēlē pret Austriju viesos, kur Francija tikai neizšķīra 1:1. Tas nebija katastrofa, bet tas parādīja, ka komanda nav nepievainojama. Austrija bija organizēta, disciplinēta un fiziski spēcīga — tieši tāds pretinieks, kas var sagādāt problēmas Francijai izslēgšanas spēlēs. Otrā problēma bija jau minētais zaudējums Polijai — 1:2 Varšavā, spēlē, kurā Francija kontrolēja bumbu 68% laika, bet nespēja realizēt savas iespējas. Šādas spēles parāda, ka dominance statistikā ne vienmēr pārvēršas dominancē rezultātā.

No otras puses, Francija parādīja savu klasi spēlēs pret Ukrainu — 3:1 un 4:0. Šīs bija spēles, kurās Mbapē bija labākajā formā, un komanda izskatījās kā tas monsters, par kuru visi runā. Problēma ir tā, ka šādas spēles bija retāk nekā gribētos. Francija bija laba, bet ne izcila. Un lai uzvarētu Pasaules kausu, vajag būt izcilam.

Interesanti, ka Francijas xG kvalifikācijā bija tikai 18.4, bet viņi guva 22 vārtus — tas nozīmē, ka viņu uzbrucēji bija ievērojami efektīvāki nekā vidēji. Šāda pārsniegšana nav ilgtspējīga, un finālturnīrā viņi varētu saskarties ar grūtākiem brīžiem, kad vārtu gūšana nebūs tik vienkārša.

Treneris Didjē Dešāns ir vadījis Franciju kopš 2012. gada — tas ir viens no garākajiem termiņiem mūsdienu futbolā. Viņš pazīst savus spēlētājus, un spēlētāji pazīst viņu. Bet vai tas ir priekšrocība vai trūkums? Es domāju, ka abi. Stabilitāte ir vērtīga, bet dažreiz ir nepieciešamas jaunas idejas, jauna perspektīva. Dešāns ir konservatīvs treneris, un viņa taktika nav būtiski mainījusies kopš 2018. gada.

Zvaigznes — Mbapē, Grīzmans un Jaunā Paaudze

Kilians Mbapē ir Francijas galvenā zvaigzne, un tas ir gan spēks, gan vājums. Viņa talants ir neapšaubāms — ātrums, tehnika, spēja gūt vārtus no jebkuras pozīcijas. Bet viņa forma pēdējā gada laikā Real Madrid nav bijusi tik iespaidīga kā PSG laikā. Pāreja uz jaunu līgu, jaunu vidi un jaunu lomu ir ietekmējusi viņa sniegumu. Jautājums ir — vai viņš atgūsies līdz jūnijam?

Es analizēju Mbapē statistiku pa sezonām, un tendence nav iepriecinoša. 2022/23 sezonā PSG viņš guva 41 vārtu visās sacensībās. 2023/24 — 44. Bet 2024/25 sezonā Real Madrid līdz martam viņam ir tikai 18 vārti, kas projicējas uz aptuveni 25 sezonas beigās. Tas joprojām ir labs rādītājs, bet tas nav Mbapē, ko mēs pazīstam. Un Pasaules kausā viņam būs jāspēlē pret labākajām aizsardzībām pasaulē.

Daļa no problēmas ir taktiska. Real Madrid Mbapē spēlē citā lomā nekā PSG — viņš vairs nav centrālais fokuss, bet gan viens no vairākiem uzbrukuma variantiem kopā ar Bellinghamu un Vinisijusu. Tas prasa adaptāciju, un adaptācija prasa laiku. Francijas izlasē viņš atgūst centrālo lomu, kas varētu palīdzēt viņa sniegumam.

Antuāns Grīzmans ir otrs galvenais elements, bet viņam ir 35 gadi. Viņa loma ir mainījusies — viņš vairs nav galvenais vārtu guvējs, bet gan orķestrētājs, kas savieno uzbrukumu. Šī transformācija ir bijusi veiksmīga, bet tā prasa fizisku izturību, un vecums nav viņa pusē. Es prognozēju, ka Grīzmans spēlēs lielu lomu grupu posmā, bet izslēgšanas spēlēs viņa minūtes varētu samazināties.

Jaunā paaudze ir Francijas cerība ilgtermiņā. Orēljēns Čuameni (Real Madrid) ir viens no labākajiem aizsargājošiem pussargiem pasaulē, tikai 24 gadu vecumā. Viņa spēja atgūt bumbu, viņa pozicionēšanās un viņa miers zem spiediena padara viņu par neaizstājamu. Eduardo Kamamvinga ir daudzpusīgs pussargs, kas var spēlēt vairākās pozīcijās un nodrošina enerģiju un dinamiku. Bet visvairāk uzmanības pievērš Bredlijs Barkola — 20 gadus vecs uzbrucējs no PSG, kurš šosezon ir debitējis izlasē ar iespaidīgiem sniegumiem.

Aizsardzībā situācija ir mazāk skaidra. Ibrahima Konaté ir stabils centrālais aizsargs, bet viņam bieži ir traumu problēmas. Vilijams Saliba ir progresējis Arsenal līdz pasaules klases līmenim, un viņš būs galvenais aizsardzības elements. Teo Ernandess kreisajā malā ir uzbrūkošs variants, bet viņa aizsardzības spējas ir apšaubāmas. Kopumā aizsardzība ir labāka nekā pirms diviem gadiem, bet tā nav 2018. gada līmenī.

Vārtsargs Maiks Menans ir pārņēmis vietu no Lorisija un ir pierādījis sevi kā uzticamu un stabilu opciju. Viņš nav spektakulārs, bet viņš ir stabils un reti kļūdās. Tas ir pietiekami komandā, kur uzbrukums ir galvenais spēks un vārtsargam nav jāveic daudzi izglābumi.

Grupa I — Norvēģija, Senegāla, Irāka

Francija tika ielozēta grupā I, kas teorētiski ir viena no vieglākajām finālturnīrā. Norvēģija ir lielākais konkurents, bet viņu vēsture Pasaules kausos nav iespaidīga — pēdējā dalība 1998. gadā, un kopš tā laika astoņas neveiksmīgas kvalifikācijas. Senegāla bez Manē labākajās formās ir vājāka nekā 2022. gadā, kad viņi sasniedza 1/8 finālu un izstājās pret Angliju. Irāka ir atpakaļ pēc 40 gadiem un nav reāls drauds. Šī ir grupa, ko Francijai vajadzētu iziet bez grūtībām.

Bet “vajadzētu” un “būs” nav sinonīmi. Francija ir zaudējusi svarīgas spēles arī iepriekš — EURO 2020 pret Šveici, PK 2022 fināls pret Argentīnu pēc neticamas drāmas. Viņi nav nepievainojami, un komandas kā Norvēģija ar Holandu var radīt problēmas pat favorītiem. Es atceros 2002. gadu, kad titula aizstāvēji Francija izstājās grupu posmā bez neviena gūta vārta — futbolā nekas nav garantēts.

Mans novērtējums ir šāds — Francijas iespēja uzvarēt grupu ir ap 75-80%, ar aptuveni 20% varbūtību ieņemt otro vietu un minimālu risku neiziet. Šie skaitļi atbilst tirgus koeficientiem, kas nozīmē, ka šeit nav būtiskas vērtības derību perspektīvā. Grupas posms Francijai būs formalitāte, ne izaicinājums.

Spēle pret Norvēģiju pēdējā kārtā varētu būt interesanta, ja abas komandas jau būs garantējušas vietu izslēgšanas spēlēs. Šādā scenārijā Dešāns varētu rotēt sastāvu, dodot atpūtu galvenajiem spēlētājiem pirms Round of 32. Tas ir faktors, kas jāņem vērā, analizējot šīs konkrētās spēles koeficientus.

Irāka būs emocionāla spēle irākiešiem, kas atgriežas Pasaules kausā pēc 40 gadiem. Bet emocionāla un konkurētspējīga nav tas pats. Francija uzvarēs šo spēli ar vairāku vārtu pārsvaru, un tas būs labs sākums turnīram. Senegāla ir nopietnāks pretinieks — fiziski spēcīga, disciplinēta aizsardzībā, ar kontruzbrukumu draudiem. Bet bez Manē viņiem trūkst individuālā talanta, lai apdraudētu Franciju.

PK Vēsture — Divi Tituli, Trīs Fināli

Francijas vēsture Pasaules kausos ir bagāta un kontrastaina. Pirmais tituls 1998. gadā mājās — Zidāna galvassitieni finālā pret Brazīliju ir viens no ikoniskākajiem momentiem futbola vēsturē. Tā bija Francija, kas apvienoja eleganci ar efektivitāti, un tā aizsāka ēru, kurā franči kļuva par pastāvīgiem pretendentiem uz augstākajām vietām.

Otrais tituls 2018. gadā Krievijā — jauna paaudze ar Mbapē priekšgalā, dominance visā turnīrā. Finālā pret Horvātiju Francija uzvarēja 4:2 pēc aizraujošas spēles, kurā viņi demonstrēja gan aizsardzības stabilitāti, gan uzbrukuma asumu. Tas bija Dešāna meistardarbs — komanda, kas zināja, kā uzvarēt, pat ja ne vienmēr spēlēja skaistu futbolu.

Un starp tiem — vilšanās, drāmas un nepiepildīti solījumi. 2002. gadā titula aizstāvēšana beidzās grupu posmā bez neviena gūta vārta. 2010. gadā komandu sagrāva iekšējie konflikti un streiks treniņnometnē. Šie brīži atgādina, ka Francija nav imūna pret katastrofām.

2006. gads ir visiekoptākais. Francija ar novecojušu Zidānu sasniedza finālu, bet zaudēja Itālijai pēc pendelēm. Zidāna izdzīšana par sitienu Materaci ir attēls, kas paliks futbola vēsturē mūžīgi — leģendas karjeras beigas ar sarkanu kartīti pasaules lielākajā spēlē. 2022. gads bija vēl sāpīgāks — Francija vadīja 2:0 finālā pret Argentīnu, bet Mesi un Argentīna atspēlējās, un pagarinājumā Mbapē hat-tricks nebija pietiekams. Zaudējums pendelēs bija sirdi plosošs.

Šī vēsture rada gan motivāciju, gan spiedienu. Francijas spēlētāji zina, ka viņi var sasniegt finālu un uzvarēt. Bet viņi arī zina, ka var zaudēt izšķirošajā brīdī. Šī psiholoģiskā dimensija ir svarīga, jo Pasaules kauss bieži izšķiras ar mentālo spēku tikpat daudz kā ar fizisko. Vai šī paaudze ir pietiekami nobriedusi, lai izturētu fināla spiedienu? 2022. gads liecina, ka varbūt nē.

Mīts — Francija Vienmēr Izpilda Favorīta Lomu

Šis ir mīts, ko bieži dzirdu no faniem, kas neseko Francijai ciešāk. “Francija ir favorīts, tātad viņi uzvarēs.” Bet vēsture rāda pretējo — Francija tikpat bieži nespēj izpildīt gaidīto kā izpilda. Un tas ir būtiski, analizējot viņu izredzes šajā turnīrā.

EURO 2020 — Francija bija galvenais favorīts, bet izstājās 1/8 finālā pret Šveici pēc pendelēm. Tas bija šoks — komanda ar Mbapē, Benzemu un Grīzmanu nespēja pārvarēt Šveici, kas nebija pat starp astoņiem favorītiem. PK 2022 — Francija bija favorīts finālā, vadīja 2:0, bet zaudēja Argentīnai pēc neticamas drāmas. EURO 2016 — Francija mājās zaudēja finālu Portugālei ar vienīgajiem vārtiem pagarinājumā. Šie nav izņēmumi — tā ir tendence.

Vēl tālāk vēsturē — 2002. gadā Francija kā titula aizstāvēji izstājās grupu posmā bez neviena gūta vārta. 2010. gadā komandu sagrāva iekšējie konflikti un skandāls ar spēlētāju streiku. Francija ir spēcīga, bet viņi nav dominanti. Viņi var zaudēt jebkurā brīdī, jebkuram pretiniekam, jebkuros apstākļos.

Realitāte ir tāda, ka Francijas spēle ir atkarīga no dažiem galvenajiem spēlētājiem. Ja Mbapē nav formā, uzbrukums cieš. Ja Kante nav sastāvā, pussargs zaudē līdzsvaru. Ja Varāns kļūdās, aizsardzība sabrūk. Šī atkarība no individuāliem sniegumiem padara viņus neprognozējamus. Vienā dienā viņi var uzvarēt 4:0, nākamajā — zaudēt 1:2.

No derību perspektīvas tas nozīmē, ka Francijas koeficienti bieži ir pārāk zemi attiecībā pret reālo risku. Tirgus redz vārdu “Francija” un piešķir favorīta statusu, neņemot vērā konkrētās spēles kontekstu. Tas rada iespējas tiem, kas analizē dziļāk — ne vienmēr likt uz Franciju, bet dažreiz likt pret viņiem, kad koeficients ir nepamatoti zems.

Izredzes — Vai Trešais Tituls ir Reāls?

Es novērtēju Francijas izredzes uzvarēt PK 2026 ap 12-15%, kas atbilst koeficientam 6.50-8.50. Tirgus piedāvātais koeficients ap 5.50-6.50 nozīmē, ka tirgus novērtē viņu izredzes ap 15-18%. Es domāju, ka tirgus ir nedaudz pārāk optimistisks par Franciju, bet starpība nav pietiekami liela, lai teiktu, ka pastāv value likmēm pret viņiem.

Ceļš uz finālu ir šāds — grupu posms (praktiski garantēts), Round of 32 (pret grupu trešo vietu, viegla spēle), Round of 16 (iespējams pret Brazīliju vai citu spēcīgu pretinieku), ceturtdaļfināls (iespējams pret Angliju vai Nīderlandi), pusfināls (iespējams pret Argentīnu vai Spāniju), fināls. Katrā no šīm kārtām Francija var zaudēt, bet viņi arī var uzvarēt. Šī nenoteiktība ir Francijas raksturīga iezīme.

Galvenie riski ir šādi. Pirmkārt, Mbapē forma — ja viņš neuzlabojas līdz jūnijam, uzbrukums būs mazāk bīstams. Otrkārt, aizsardzības stabilitāte — ja Konaté vai Saliba gūst traumu, rezervisti nav tikpat uzticami. Treškārt, mentālā noturība — 2022. gada fināla trauma var ietekmēt, kā komanda reaģē izšķirošos brīžos. Ceturtkārt, trenera konservatīvisms — Dešāns var izvēlēties pārāk aizsargājošu taktiku pret spēcīgiem pretiniekiem, kas var ļaut pretiniekam kontrolēt spēli.

No otras puses, Francijas priekšrocības ir šādas. Dziļums — viņu rezervisti būtu pamatsastāvā vairumā citu izlašu. Pieredze — vairāki spēlētāji ir piedalījušies lielos turnīros un zina, ko gaidīt. Sistēma — Dešāns ir pierādījis, ka var organizēt komandu uzvarai. Un talants — pat ja Mbapē nav labākajā formā, viņš joprojām ir viens no bīstamākajiem spēlētājiem pasaulē.

Scenāriju analīze ir šāda. Labākais scenārijs — Mbapē atgūst formu, aizsardzība paliek vesela, un Francija dominē ceļā uz finālu. Varbūtība — 20-25%. Bāzes scenārijs — Francija sasniedz ceturtdaļfinālu vai pusfinālu, bet izstājas pret citu favorītu. Varbūtība — 45-50%. Sliktākais reālistiskais scenārijs — Francija izstājas Round of 16 pret negaidītu pretinieku. Varbūtība — 15-20%.

Koeficienti — Vai Favorīta Cena ir Pamatota?

Francijas koeficients turnīra uzvarai ap 5.50-6.50 nozīmē, ka tirgus novērtē viņu izredzes ap 15-18%. Es domāju, ka patiesā varbūtība ir nedaudz zemāka — ap 12-15%. Tas nozīmē, ka nav būtiskas value likmes uz Franciju, bet arī nav izteiktas value pret viņiem. Tirgus ir pareizi nolasījis šīs komandas profilu — spēcīga, bet ne dominanta.

Grupas posma likmes ir mazāk interesantas no value perspektīvas. Francija uzvar grupu — koeficients ap 1.35-1.45. Tas ir pārāk zems, ņemot vērā, ka Norvēģija ar Holandu var pārsteigt. Es neieteiktu šo likmi. Francija iziet no grupas — koeficients ap 1.05-1.10. Praktiski garantēts, nav vērts. Šīs likmes ir paredzētas tiem, kas vēlas minimālu risku, nevis tiem, kas meklē vērtību.

Individuālās spēles piedāvā vairāk iespēju. Francija uzvar Irāku — koeficients ap 1.15-1.20. Pārāk zems, pat ņemot vērā praktiski garantētu rezultātu. Francija uzvar Senegālu — koeficients ap 1.40-1.50. Reālistisks, bet bez būtiskas value — Senegāla ir fiziski spēcīga un var sagādāt problēmas. Francija pret Norvēģiju — atkarīgs no konteksta, var būt interesants, ja abas komandas jau ir kvalificējušās un Francija rotē sastāvu.

Spēlētāju tirgos Mbapē ir favorīts labākā bumbvedēja godam ar koeficientu ap 7.00-9.00. Es domāju, ka tas ir pamatoti novērtēts — viņa potenciāls ir milzīgs, bet formas problēmas rada nenoteiktību. Es neieteiktu šo likmi kā value, bet arī neieteiktu likt pret viņu. Grīzmana koeficients labākajam asistentam varētu būt interesantāks — viņa loma komandā tagad ir vērsta uz radīšanu, nevis pabeigšanu.

Viens interesants tirgus ir Francija sasniegt vismaz pusfinālu — koeficients ap 2.20-2.50. Es novērtēju viņu izredzes sasniegt pusfinālu ap 45-50%, kas atbilst koeficientam 2.00-2.20. Šeit varētu būt neliela value, ja koeficients ir augstākajā galā. Bet tas nav garantēts ieguvums — Francija var izstāties ceturtdaļfinālā pret spēcīgu pretinieku kā Angliju vai Nīderlandi.

Prognoze un Secinājumi

Francija ir viens no galvenajiem favorītiem PK 2026, un tas ir pamatots statuss. Viņu sastāvs ir viens no dziļākajiem turnīrā, viņu pieredze ir neapšaubāma, un viņu sistēma ir pierādīta. Bet viņi nav nepievainojami, un vēsture rāda, ka viņi var zaudēt izšķirošajā brīdī.

Mans bāzes scenārijs ir šāds — Francija bez problēmām iziet no grupas, uzvar Round of 32 un Round of 16, bet izstājas ceturtdaļfinālā vai pusfinālā pret citu favorītu. Šim scenārijam es piešķiru aptuveni 40% varbūtību. Fināla sasniegšanai — 30%, uzvarai turnīrā — 12-15%.

Galvenie faktori, kas noteiks Francijas likteni, ir šādi. Pirmkārt, Mbapē forma — ja viņš ierodas turnīrā labākajā kondīcijā, Francija būs ļoti bīstama. Otrkārt, aizsardzības veselība — ja Konaté un Saliba paliek veseli, aizsardzība būs stabila. Treškārt, mentālā noturība — vai viņi var pārvarēt 2022. gada traumu un spēlēt brīvi izšķirošos brīžos?

No derību perspektīvas es neredzu izteiktu value ne uz Franciju, ne pret viņiem. Viņu koeficienti ir pareizi novērtēti, ņemot vērā gan potenciālu, gan riskus. Ja jūs meklējat value, meklējiet citur — Norvēģijā, Nīderlandē, vai citās komandās ar augstākiem koeficientiem un zemāk novērtētu potenciālu.

Latviešu faniem, kas sekos grupai I, Francija būs interesants pretinieks Norvēģijai. Spēle 27. jūnijā būs izšķiroša, un tā sniegs iespēju novērtēt, cik tuvu Norvēģija ir pasaules elitei. Es gaidīšu šo spēli ar īpašu interesi — analītiķa un norvēģu līdzjutēja acīm. Manas analīzes par visām PK 2026 komandām turpinās sekot abu izlašu ceļam cauri turnīram.

Francija paliek Francija — talantīga, nepastāvīga, spējīga uz visu. Viņi var uzvarēt turnīru, bet viņi tikpat labi var izstāties ceturtdaļfinālā pēc neizprotamas spēles. Šī nepastāvība ir tas, kas padara viņus interesantus skatīties, bet sarežģītus prognozēt. Es būšu tur, analizējot katru viņu spēli, meklējot modeļus un tendences. Tiekamies jūnijā.