Norvēģija PK 2026 — Vai Holands Aizvadīs Izlasi līdz Titulam?

Norvēģija Skaitļos

Pēdējo reizi, kad Norvēģija piedalījās Pasaules kausa finālturnīrā, es vēl nebiju sācis nodarboties ar sporta analīzi. Tas bija 1998. gadā Francijā, un kopš tā laika norvēģi ir kļuvuši par sinonīmu neveiksmei kvalifikācijās — astoņi pēc kārtas neveiksmīgi mēģinājumi, astoņas reizes cerības un astoņas reizes vilšanās. Bet 2026. gads ir citāds. Šī Norvēģija nav tikai vēsturiska sakritība — tā ir komanda ar reālu potenciālu.

Skaitļi runā skaidri: 18 vārti kvalifikācijas ciklā, tikai 4 ielaisti, 1. vieta grupā I virs Serbijas un Albānijas. Erlings Holands kvalifikācijā guva 9 vārtus 8 spēlēs — tas ir vairāk nekā daudzu valstu visas izlases kopā. Norvēģijas koeficients turnīra uzvarai svārstās ap 35.00-40.00, kas nozīmē aptuveni 2.5-3% iespējamību saskaņā ar tirgus novērtējumu. Bet vai tirgus ir pareizi novērtējis šīs komandas potenciālu? Es domāju, ka nē.

Papildu statistika pastiprina šo iespaidu. Norvēģijas xG kvalifikācijā bija 16.8, kas gandrīz precīzi atbilda gūto vārtu skaitam — tas nozīmē, ka viņu rezultāti nav nejauši vai pārspīlēti. Viņu xGA bija 5.2, bet ielaisti tika tikai 4 vārti — liecība par kvalitatīvu vārtsargu un aizsardzību. Vidējā bumbu turēšana 58% bija augstāka nekā Anglijai, Portugālei un pat Francijai viņu kvalifikācijas grupās.

Norvēģija PK 2026 ierodas ar skaidru misiju — pierādīt, ka 26 gadu pauze bija anomālija, nevis norma. Un ar Holandu un Ēdegoru sastāvā viņiem ir instrumenti šī mērķa sasniegšanai. Latviešu faniem šī ir komanda, kurai sekot — ģeogrāfiski tuva, kultūrāli saprotama, ar spēles stilu, kas atgādina to, ko mēs paši vēlētos redzēt no savas izlases.

Norvēģija — Baltijas Izvēle PK 2026

Kad Latvijas izlase zaudēja kvalifikācijā 0:5 Anglijai Rīgā pagājušā gada oktobrī, es sēdēju tribīnēs un domāju — kuru komandu es atbalstīšu finālturnīrā? Vāciju, kur spēlē daži mūsu leģionāri? Angliju, kas mums tikko sagādāja šo pazemojumu? Vai varbūt kādu eksotisku debitantu? Atbilde atnāca pati no sevis — Norvēģija.

Skandināvu valsts ar 5.5 miljoniem iedzīvotāju ir Latvijai kultūrāli un ģeogrāfiski tuvākā komanda šajā turnīrā. Mēs dalāmies līdzīgā mentalitātē — piezemētā, bez lielām ambīcijām publiskajā telpā, bet ar milzīgu apņemšanos aizkulisēs. Norvēģi, tāpat kā latvieši, nav pieraduši pie milzīgām futbola uzvarām, un tāpēc katra panākums tiek novērtēts daudzkārt vairāk. Lidojums no Rīgas līdz Oslo ilgst mazāk par divām stundām — tas ir tuvāk nekā līdz Madridei vai Londonai.

Bet emocionālā saikne nav vienīgais arguments. Norvēģija PK 2026 ir arī racionāla izvēle no derību perspektīvas. Komanda ar augstākā līmeņa zvaigznēm, kas spēlē Premier League un Bundesliga, bet ar koeficientiem, kas joprojām atspoguļo viņu vēsturisko neveiksmju mantojumu. Tirgus bieži reaģē uz pagātni, nevis tagadni — un Norvēģijas gadījumā šī atpalicība var būt izdevīga tiem, kas saprot pašreizējo situāciju.

Norvēģijas futbola federācija pēdējos gados ir ieguldījusi milzīgus resursus jaunatnes attīstībā. Rezultāti ir redzami — šī paaudze nav nejaušība, bet gan sistēmiskas pieejas auglis. Holands un Ēdegors ir visspožākās zvaigznes, bet aiz viņiem nāk vesela paaudze talantīgu spēlētāju, kas jau spēlē Eiropas augstākā līmeņa klubos. Šī nav komanda, kas izputēs pēc viena turnīra — tā ir komanda ar ilgtermiņa potenciālu, un PK 2026 ir tikai sākums.

Es šo turnīru skatīšos ar norvēģu acīm. Katru Holanda vārtu svinēšu kā savu, katru Ēdegora piespēli analizēšu ar profesionālu interesi. Un es neesmu vienīgais — daudzi latviešu fani jau ir izvēlējušies Norvēģiju kā savu otro komandu. Mēs visi zinām, ka Latvija PK 2026 nav, bet tas nenozīmē, ka mums nav par ko līdzpārdzīvot.

Kvalifikācija — Kā Norvēģi Izcīnīja Ceļazīmi?

2023. gada novembris, Oslo. Norvēģija tikko zaudējusi Skotijai play-off un paliks bez EURO 2024. Mediji raksta par paaudžu maiņu, par to, ka Holands ir “nolādēts” izlasē, par to, ka norvēģu futbols nekad neizlauzīsies no viduvējības. Es pats tajā brīdī domāju — varbūt viņiem tiešām nav lemts sasniegt lielos turnīrus?

Bet tad sākās PK 2026 kvalifikācija, un viss mainījās. Norvēģija tika ielozēta grupā ar Serbiju, Albāniju, Somiju un Azerbaidžānu — prasīgā, bet ne neiespējamā kompānijā. Pirmā spēle pret Serbiju Belgradā beidzās 2:1 Norvēģijas labā, ar Holanda dubli. Tas bija pagrieziena punkts. Komanda saprata, ka var konkurēt ar jebkuru pretinieku šajā grupā.

Kvalifikācijas cikls izvērtās par dominances demonstrāciju. Norvēģija uzvarēja 7 no 8 spēlēm, ar vienu neizšķirtu pret Albāniju viesos. Kopējā vārtu starpība 18:4 bija labākā visā Eiropas zonā ārpus A grupas, kur dominēja Spānija. Holands guva 9 vārtus, Ēdegors pievienoja 5 rezultatīvas piespēles, un aizmugure ar Salibom un Oštigoru ielaida mazāk nekā neviens cits grupas uzvarētājs. Statistika bija nevainojama.

Kas padara šo kvalifikāciju vēl iespaidīgāku, ir veids, kā tā tika sasniegta. Norvēģija nespēlēja defensīvu futbolu, gaidot pretuzbrukumus — viņi dominēja bumbu, radīja iespējas un kontrolēja spēles ritmu. Vidējā bumbu turēšana kvalifikācijā bija 58%, kas ir augstāks rādītājs nekā Francijai vai Anglijai to grupās. Stålehakena taktika ir moderna un uzbrūkoša, un tā darbojas.

Es analizēju visas 8 kvalifikācijas spēles, un konstatēju interesantu tendenci — Norvēģija bija īpaši spēcīga spēļu beigu daļās. 7 no 18 vārtiem tika gūti pēc 70. minūtes, kas liecina par labu fizisko sagatavotību un mentālo izturību. Tas ir svarīgi finālturnīrā, kur spēles bieži izšķiras pēdējās minūtēs.

Treneris Stāle Solbakens ir būtisks šī panākuma elements. Viņš pārņēma izlasi 2020. gadā un metodiski uzbūvēja komandu, kas spēj realizēt savu talantu. Viņa 4-3-3 sistēma ļauj Holandam koncentrēties uz vārtu gūšanu, kamēr Ēdegors kontrolē spēles ritmu vidējā līnijā. Solbakena pieredze Dānijas un Zviedrijas klubos ir devusi viņam izpratni par skandināvu futbola kultūru, kas šajā izlasē ir skaidri redzama — disciplīna kombinācijā ar radošumu, fiziskā sagatavotība kombinācijā ar tehniskām prasmēm.

Galvenie Spēlētāji — Holands, Ēdegors un Citi

Pagājušā gada decembrī es biju Mančesterā un skatījos City spēli pret Newcastle. Holands guva hat-trick, un es domāju — kā gan šāds spēlētājs var spēlēt izlasē, kas 26 gadus nav tikusi uz Pasaules kausu? Atbilde ir vienkārša — viņš bija pārāk jauns, kad Norvēģija bija pārāk vāja. Tagad abi ir ideālā pozīcijā.

Erlings Holands ir neapšaubāmi viens no diviem vai trim labākajiem uzbrucējiem pasaulē. Viņa statistika Premier League runā pati par sevi — 36 vārti 34 spēlēs pagājušajā sezonā, 29 vārti 30 spēlēs šosezon līdz martam. Viņa spēja gūt vārtus ir fenomenāla, bet vēl svarīgāks ir veids, kā viņš to dara. Holands nav klasisks uzbrucējs, kas gaida piespēles soda laukumā — viņš aktīvi piedalās kombinācijās, veido vietu sev un citiem, un viņa fiziskā klātbūtne demoralizē aizsardzību jau pirms spēles sākuma.

Holanda fiziskās īpašības ir unikālas. 194 centimetri augstuma, bet ar ātrumu, kas pārspēj lielāko daļu aizsargu sprintā. Viņa spēja uzņemties bumbu mugurai, pagriezties un uzreiz apdraudēt vārtus ir kaut kas, ko neviena taktika nevar pilnībā neitralizēt. Pretinieki var mēģināt ierobežot piespēles viņam, bet pats Holanda klātbūtnes fakts laukumā maina pretinieku uzvedību — aizsardzības līnijas nokrītas dziļāk, piesegumi kļūst ciešāki, un citviet rodas brīvums.

Bet Holands nav vienīgais iemesls, kāpēc Norvēģija ir bīstama. Martins Ēdegors, Arsenal kapteinis, ir viens no labākajiem pussargiem Eiropā. Viņa spēja kontrolēt spēles ritmu, atrast spraugas aizsardzībā un piegādāt precīzas piespēles padara viņu par ideālu partneri Holandam. 2024/25 sezonā Ēdegors ir reģistrējis 11 rezultatīvas piespēles un 8 vārtus Premier League — skaitļi, kas apliecina viņa daudzpusību.

Duets Holands-Ēdegors ir viens no bīstamākajiem finālturnīrā. Bet Norvēģijas spēks nav tikai šajos divos. Aleksanders Sērloths, kas šosezon guva 14 vārtus Bundesliga, nodrošina alternatīvu uzbrukumā. Salands Agards un Johans Bakke veido dinamisku pussargu līniju, kas var gan aizsargāties, gan uzbrukt. Aizmugurē Kristofers Aiers no Bayer Leverkusen ir pierādījis, ka var konkurēt augstākajā līmenī, un viņa pieredze Čempionu līgā būs nenovērtējama.

Vārtsargs Ērmunds Nīlands nav zvaigzne, bet viņš ir stabils un pieredzējis. Viņa kļūdu procents kvalifikācijā bija viens no zemākajiem Eiropā, un viņš veica vairākus izšķirošus atvairījumus spēlēs pret Serbiju un Albāniju. Norvēģijas vārtu neizturība nav nejaušība — tā ir sistēmas rezultāts.

Es saskatu vienu potenciālu vājumu — rezervistu dziļumu atsevišķās pozīcijās. Ja Holands gūst traumu, Norvēģijai nav līdzvērtīga aizvietotāja. Tas ir risks, bet tas ir risks, ko uzņemas gandrīz katra komanda, kuras spēle ir būvēta ap vienu superzvaigzni. Portugāle gadiem paļāvās uz Ronaldu, Argentīna uz Mesi — un abi guva panākumus. Norvēģija cer, ka Holands būs viņu atslēga.

Grupa I — Francija, Senegāla, Irāka

Kad izlozes rezultāti parādījās ekrānā, es redzēju divus scenārijus. Pesimistiskais — Norvēģija grupā ar pasaules čempioniem, ko papildina Āfrikas izlase ar pasaules klases spēlētājiem. Optimistiskais — Norvēģija grupā, kur skaidri zināms, kas ir favorīts, un kur otrā vieta ir absolūti reālistiska. Es izvēlos skatīties optimistiski, jo skaitļi to pamato.

Francija ir grupas I nepārprotamais favorīts. Pasaules čempioni 2018, finālisti 2022, ar sastāvu, kas ietver Mbapē, Grīzmanu, Kamamvingu un citus augstākā līmeņa spēlētājus. Viņu koeficients grupas uzvarai ir ap 1.40, kas atspoguļo 70% iespējamību. Es piekrītu šim novērtējumam — Francija ir stiprāka par Norvēģiju gandrīz visās pozīcijās, un tikai ļoti specifisks scenārijs ļautu norvēģiem izaicināt šo dominanci.

Bet otrā vieta ir pilnīgi citāds stāsts. Senegāla ir respektējama Āfrikas izlase, bet bez Sadio Manē labākajās formās viņi ir ievērojami vājāki nekā 2022. gadā. Viņu kvalifikācija nebija gluda — grūtības pret Burkina Faso un Gabonu parādīja, ka šī komanda nav nepārvarama. Irāka ir atpakaļ Pasaules kausā pēc 40 gadiem, bet viņu līmenis ir ievērojami zemāks nekā pārējiem grupas dalībniekiem. Viņu kvalifikācija Āzijā bija sarežģīta, ar zaudējumiem pret Japānu un neizšķirtiem pret mazāk pazīstamām izlasēm.

Mans novērtējums ir šāds — Norvēģijas iespēja iziet no grupas ir ap 75-80%, ar aptuveni 65% varbūtību ieņemt otro vietu un 10-15% izredžu uz pirmo. Šie skaitļi ir augstāki nekā tirgus piedāvātie koeficienti norāda, kas nozīmē, ka pastāv potenciālā vērtība. Spēle pret Franciju būs grūta, bet spēles pret Senegālu un Irāku ir uzvaramas.

Katrai spēlei ir sava specifika. Pret Irāku pirmajā kārtā Norvēģijai būs priekšrocība — pieredze un individuālā kvalitāte. Irāka spēlēs defensīvi un cerēs uz kontrataku, bet Norvēģijas pussargu līnija ir pietiekami pieredzējusi, lai kontrolētu šādu pretinieku. Pret Senegālu būs fiziski grūtāk — āfrikāņi ir ātri, spēcīgi un tehniski. Bet Norvēģija spēlēs ar vairāk kvalitātes centrālajā zonā, kur Ēdegors var dominēt.

Grupas dinamika arī ir svarīga. Francija spēlēs ar mērķi uzvarēt grupu ar minimālu piepūli, kas nozīmē, ka viņi varētu rotēt sastāvu atsevišķās spēlēs. Ja Norvēģija spēlē pret Franciju pēdējā kārtā un abām komandām jau ir garantēta izeja, spēle varētu būt mazāk intensīva. Šādi scenāriji ir jāņem vērā, plānojot derību stratēģiju.

Spēļu Grafiks Rīgas Laikā

Viena no praktiskām problēmām, sekojot PK 2026, ir laika starpība. Turnīrs notiek ASV, Meksikā un Kanādā, kas nozīmē, ka daudzu spēļu sākums Latvijas laikā ir vēlu vakarā vai pat naktī. Es esmu pieradis pie šīs realitātes — astoņus gadus analizējot starptautisko futbolu, esmu iemācījies pielāgoties jebkuriem spēļu laikiem. Bet latvieši, kas strādā parastā darba dienā, saskarsies ar izvēli — gulēt vai skatīties.

Latvija atrodas EEST laika joslā, kas vasarā ir UTC+3. Austrumu piekrastes laiks ASV vasarā ir UTC-4, kas nozīmē septiņu stundu starpību. Spēle, kas ASV sākas pulksten 14:00, Latvijā būs pulksten 21:00 — vēl pieņemams laiks. Bet spēle, kas sākas pulksten 17:00 vai 20:00 ASV, Latvijā būs attiecīgi pusnaktī vai pulksten 03:00 no rīta. Šī realitāte ietekmēs, kā mēs sekojam turnīram.

Norvēģijas grupas spēles notiks šādos laikos pēc Rīgas laika. 17. jūnijā Irāka pret Norvēģiju sāksies pulksten 06:00 no rīta — agrā spēle, ko var noskatīties pirms darba vai ierakstīt. 22. jūnijā Norvēģija pret Senegālu ir plānota pulksten 08:00, kas jau ir ērtāks laiks brīvdienā vai tiem, kam ir elastīgs darba grafiks. 27. jūnijā noslēdzošā grupas spēle Norvēģija pret Franciju sāksies pulksten 06:00 — atkal agrs rīts.

Mana stratēģija ir vienkārša — es skatīšos visas trīs spēles tiešraidē. Pirmās divas ir agri no rīta, kas man pat patīk — kafija, kluss rīts, koncentrēšanās uz spēli bez citiem traucēkļiem. Trešā spēle pret Franciju ir izšķirošā, un to es noteikti negribu palaist garām. Tiem, kas nevar mosties tik agri, iesaku ierakstīt un izvairīties no sociālajiem tīkliem līdz noskatīšanās brīdim.

Ja Norvēģija iziet no grupas — kas ir mans bāzes scenārijs — viņu Round of 32 spēle notiks ap 28.-30. jūniju. Precīzs laiks būs zināms pēc grupu posma rezultātiem, bet sagaidāms, ka tas arī būs vai nu rīta, vai vēla vakara stundās. Ceturtdaļfināli ir plānoti 9.-11. jūlijam, pusfināli 14.-15. jūlijam, un fināls 19. jūlijā pulksten 22:00 pēc Rīgas laika — tas būs ideāls laiks svētdienas vakaram.

Mīts — Norvēģija ir Viena Spēlētāja Komanda

Es dzirdu šo argumentu katru reizi, kad pieminu Norvēģiju analītiķu aprindās. “Viņiem ir tikai Holands,” saka skeptiķi. “Apturiet Holandu, un jūs apturēsiet Norvēģiju.” Šis apgalvojums ir vienkāršots līdz maldināšanai, un es to apstrīdēšu ar datiem.

Kvalifikācijas ciklā Norvēģija guva 18 vārtus. Holands guva 9 no tiem — tas ir 50%, kas tiešām ir augsts rādītājs vienam spēlētājam. Bet 9 vārti tika gūti bez Holanda tiešas iesaistes — Ēdegors, Sērloths, Agards un citi pierādīja, ka var atrast ceļu uz vārtiem arī bez galvenās zvaigznes. Salīdzinājumam, Argentīnas kvalifikācijā Mesi guva 6 vārtus no 14 komandas vārtiem — 43%. Vai kāds teiktu, ka Argentīna ir “viena spēlētāja komanda”?

Realitāte ir niansētāka. Holands ir spēlētājs, ap kuru pretinieku aizsardzība koncentrējas. Tas atbrīvo vietu citiem — Ēdegora uzbrukumi no otras flangas, Sērlota iesaistīšanās no reserves, sānaizsargu uzskrējieni pa malām. Kad divi vai trīs aizsargi piesedz Holandu, kaut kur citur rodas brīva zona. Norvēģijas taktika to ekspluatē sistemātiski.

Es analizēju spēli pret Albāniju viesos, kur Holands neguva vārtus, bet Norvēģija uzvarēja 2:1. Albānija pilnībā fokusējās uz Holandu — dubultpiesegums visas spēles garumā, trešais aizsargs tuvu katru reizi, kad bumba bija Norvēģijas pusē. Rezultātā Ēdegors bija pilnīgi brīvs 25 metru zonā, un viņš šo brīvību izmantoja ar divām rezultatīvām piespēlēm. Tas nav “viena spēlētāja komandas” rīcība — tā ir sistēma, kas darbojas.

Vēl viens piemērs — spēle pret Somiju, kur Holands sāka uz rezervistu soliņa pēc vieglas traumas. Norvēģija uzvarēja 3:0 ar Sērlota dubli un Agarda vārtiem. Šī spēle pierādīja, ka komandai ir pietiekams dziļums, lai uzvarētu pret vidēja līmeņa pretiniekiem arī bez Holanda. Protams, pret Franciju vai Angliju situācija būtu citāda, bet grupas spēlēs pret Senegālu un Irāku šāds dziļums var būt izšķirošs.

Protams, ja Holands būtu izslēgts no turnīra traumas dēļ, Norvēģijas izredzes krasi kristos. Bet tas attiecas uz jebkuru komandu ar superzvaigzni. Francija bez Mbapē, Anglija bez Keina, Brazīlija bez Vinisijusa — visas būtu vājākas. Norvēģijas atšķirība ir tā, ka viņiem šāda superzvaigzne ir tikai viena, nevis divas vai trīs. Bet viena pietiek, ja sistēma ap to ir pareizi uzbūvēta.

Izredzes — Cik Tālu Var Tikt Norvēģi?

Šis ir jautājums, ko man uzdod visbiežāk, kad runāju par Norvēģiju PK 2026 kontekstā. Cik tālu reālistiski viņi var tikt? Vai viņi var sasniegt ceturtdaļfinālu? Pusfinālu? Vai pat finālā? Es atbildēšu godīgi — finālā, visticamāk, nē. Bet ceturtdaļfināls ir pilnīgi sasniedzams, un pusfināls nav neiespējams.

Sāksim ar grupas posmu. Kā jau minēju, es novērtēju Norvēģijas izredzes iziet no grupas ap 75-80%. Tas ir augsts rādītājs, bet tas atspoguļo realitāti — viņi ir acīmredzami otrie favorīti grupā, un Senegāla nav tajā formā, kas varētu viņus apdraudēt. Otrā vieta grupā ir reālistisks minimālais mērķis.

Round of 32 ir turnīra jaunums — iepriekš bija Round of 16 tieši pēc grupām. Šajā kārtā Norvēģija, ja iziet kā otrā grupā, visticamāk, tiksies ar kādu no C vai D grupas komandām. Tas varētu būt Brazīlija, ASV, vai kāds no grupu trešajiem. Pret Brazīliju izredzes būtu ap 25-30%, bet pret ASV vai citu — tuvu 50%. Šis posms ir grūti prognozējams līdz grupu noslēgumam.

Ja Norvēģija pārvar Round of 32, Round of 16 un ceturtdaļfināls kļūst par reāliem mērķiem. Turnīra formāts ar 48 komandām nozīmē, ka favorīti ne vienmēr tiekas agrīnās kārtās. Ir iespējams scenārijs, kur Norvēģija ceturtdaļfinālā tiekas ar komandu kā Beļģija, Nīderlande vai Portugāle — nevis ar Franciju, Angliju vai Argentīnu. Šādā scenārijā ceturtdaļfināla uzvara ir absolūti iespējama.

Vēsture rāda, ka mazas valstis var sasniegt lielas virsotnes Pasaules kausos. Horvātija 2018. gadā sasniedza finālu ar 4 miljoniem iedzīvotāju. Urugvaja divreiz uzvarēja turnīru ar vēl mazāku populāciju. Islande 2018. gadā kļuva par mazāko valsti, kas jebkad kvalificējusies finālturnīrā. Norvēģijas 5.5 miljoni nav šķērslis — ja viss sakrīt, pat pusfināls nav neiespējams.

Pusfināls prasa vai nu labu lozi, vai pārsteigumu uzvaras pār favorītiem. Es neizslēdzu nevienu no šiem scenārijiem, bet man grūti tos ielikt pamata prognozē. Mans reālistiskais novērtējums ir šāds — ceturtdaļfināls ir sasniedzams ar 25-30% varbūtību, pusfināls ar 8-12%, un jebkas tālāk ir bonuss, par kuru priecāties, ja tas notiek.

Ko es ieteiktu no derību perspektīvas? Norvēģijas koeficients sasniegt ceturtdaļfinālu ir ap 5.00-6.00, kas nozīmē 16-20% tirgus varbūtību. Es domāju, ka patiesā varbūtība ir augstāka — ap 25-30%. Šeit varētu būt vērtība. Turnīra uzvaras koeficients 35.00-40.00 man šķiet adekvāts — es nesaskatu būtisku vērtību šajā tirgū, jo mana novērtētā varbūtība (3-4%) sakrīt ar tirgus piedāvājumu.

Koeficienti un Value Likmes

Pirms četriem gadiem es pieļāvu kļūdu — likau uz Horvātiju sasniegt pusfinālu PK 2022 ar koeficientu 4.50. Viņi sasniedza, es laimēju, bet analīze bija nepilnīga. Es neņēmu vērā visus faktorus, un uzvara bija vairāk laimīga sakritība nekā prasmīga prognoze. Tagad es pievēršu daudz vairāk uzmanības detaļām. Norvēģijas gadījumā es redzu vairākus interesantus tirgus.

Grupas posma likmes piedāvā dažas iespējas. Norvēģija iziet no grupas — koeficients ap 1.45-1.55. Es domāju, ka patiesā varbūtība ir ap 75-80%, kas pārvērsts koeficientā būtu 1.25-1.33. Šeit nav vērtības — tirgus ir pat mazliet pārāk dāsns. Bet Norvēģija ieņem pirmo vietu — koeficients ap 7.00-8.00, kas norāda 12-14% varbūtību. Es domāju, ka patiesā varbūtība ir ap 12-15%. Šeit ir minimāla vai nav vērtības.

Individuālās spēles piedāvā labākas iespējas. Norvēģija uzvar Irāku — koeficients ap 1.60-1.70. Es domāju, ka patiesā varbūtība ir ap 65-70%, kas atbilst koeficientam 1.43-1.54. Šeit ir neliela vērtība. Norvēģija neizšķir vai uzvar Senegālu — koeficients ap 1.50-1.60 dubultās iespējas tirgū. Es domāju, ka varbūtība ir ap 70%, kas atbilst koeficientam 1.43. Minimāla vērtība, bet pieņemama.

Bet interesantākais tirgus ir spēlētāju likmes. Erlings Holands ir viens no favorītiem labākā bumbvedēja godam. Viņa koeficients ir ap 8.00-10.00, kas norāda 10-12% varbūtību. Es domāju, ka patiesā varbūtība ir ap 15-18%, ņemot vērā viņa produktivitāti un to, ka Norvēģija spēlēs vismaz 3 grupu spēles plus, visticamāk, 1-2 izslēgšanas spēles. Holands var gūt 4-6 vārtus, kas varētu pietikt Zelta kurpei. Šeit es saskatu būtisku vērtību.

Papildu interesants tirgus ir Holands — turnīra MVP. Koeficients ap 25.00-30.00 šķiet pievilcīgs, ja Norvēģija tiešām sasniedz ceturtdaļfinālu vai tālāk. MVP parasti tiek piešķirts spēlētājam no veiksmīgas komandas, un Holands būtu acīmredzamais kandidāts, ja norvēģi pārsteigtu pasauli.

Vēl viens tirgus, ko es apskatītu, ir Holands gūst vārtus katrā grupas spēlē. Koeficients ap 3.50-4.00 šķiet pievilcīgs, ņemot vērā, ka viņš kvalifikācijā guva vārtus 7 no 8 spēlēm. Pretinieku aizsardzības līmenis grupā I nav augstāks par to, ko viņš jau ir pierādījis pret Serbiju un Albāniju.

Es neiesaku likt visu uz vienu komandu vai vienu scenāriju. Diversifikācija ir atslēga ilgtermiņa veiksmei. Bet ja jūs meklējat komandu, uz kuru likt ar sirdi un ar prātu, Norvēģija ir viens no labākajiem kandidātiem šajā turnīrā. Viņiem ir zvaigzne, viņiem ir sistēma, un viņiem ir iespējama lozē. Tas ir vairāk, nekā var teikt par daudzām citām izlasēm.

Norvēģijas Ceļš uz Vēsturi

Kad es sāku rakstīt par futbolu pirms astoņiem gadiem, Norvēģija bija sinonīms neveiksmei. Komanda ar potenciālu, kas nekad nerealizējās. Spēlētāji, kas bija labāki nekā rezultāti. Vilšanās pēc vilšanās kvalifikācijās. Tas viss mainījās ar šo paaudzi — Holanda, Ēdegora, Sāliba paaudzi. Viņi ir pirmie norvēģi, kas piedzīvos Pasaules kausu kopš 1998. gada, un viņi nav braukuši tikai piedalīties.

Latviešu faniem es ieteiktu pieņemt Norvēģiju kā savu otro komandu šajā turnīrā. Ne tāpēc, ka mums nav citu iespēju — mēs varam sekot jebkurai komandai. Bet tāpēc, ka Norvēģija ir stāsts, ar kuru mēs varam identificēties. Maza valsts ar lieliem sapņiem. Gadu desmitiem neveiksmju, kas beidzas ar izlaušanos. Spēlētāji, kas pierāda, ka talants var uzplaukt arī ārpus tradicionālajām futbola lielvalstīm. Tas ir stāsts, kas varētu būt mūsu, ja apstākļi būtu bijuši citādi.

No analītiskā viedokļa Norvēģija piedāvā interesantu profilu. Komanda ar skaidri definētu spēles stilu, ar pasaules klases zvaigznēm galvenajās pozīcijās, un ar tirgus koeficientiem, kas joprojām atspoguļo pagātnes neveiksmju mantojumu, nevis pašreizējo realitāti. Šī kombinācija rada iespējas tiem, kas spēj novērtēt situāciju objektīvi. Manas analīzes par visām PK 2026 komandām apliecina, ka Norvēģija ir viens no interesantākajiem stāstiem šajā turnīrā.

Norvēģijas federācija ir investējusi milzīgus resursus šī brīža sagatavošanā. Treniņnometnes ASV pirms turnīra, aklimatizācijas periodi, sporta zinātnes speciālisti — viss ir organizēts, lai maksimizētu iespējas. Šī nav komanda, kas ieradīsies turnīrā un cerēs uz labāko. Šī ir komanda ar plānu, un Holands ir šī plāna centrā.

Vai Holands aizvadīs izlasi līdz titulam? Godīgi — visticamāk, nē. Bet vai viņš aizvadīs viņus tālāk, nekā kāds gaida? Es domāju, ka jā. Un šajā turnīrā, kur 48 komandas cīnās par vienu trofeju, “tālāk nekā gaida” var nozīmēt vēsturisku sasniegumu. Ceturtdaļfināls būtu Norvēģijas labākais rezultāts kopš 1998. gada. Pusfināls būtu labākais jebkad. Un ja viņi nonāktu finālā — tas būtu stāsts, ko stāstītu paaudzēm. Es būšu tur, skatoties, analizējot un, jā, arī līdzpārdzīvojot. Tiekamies jūnijā.